Pareizi mūsu sarunvalodā iegājušās “cidonijas” ir saukt par HENOMELĒM, jo šo augu latīniskais nosaukums ir Chaenomele japonica Lindl - tā ir Japānas henomele, ko pirmais aprakstījis Lindls.

    Amerikā dzērveņu audzētāju konferencē ieguvu kontaktus ar Japānas zinātniekiem. Viņi izteica izbrīnu, ka Latvija ir valsts Pasaulē, kur 90-os gados ražoja 10 000 tonnas henomeļu.

    Dīvainajā valstiskajā mazohismā un pašiznīcināšanas procesā vērojām Latvijas lauksaimniecības iznīcināšanu, bet sevišķa nepatika jaunajiem partijnieku funkcionāriem ir pret visu nozaru zinātniekiem. Tas gan ir saprotams jau no vēstures, jo ne sevišķi gudri valdītāji pat fiziski ir iznīcinājuši gudrākos tautas pārstāvjus. Diemžēl, bet pēdējos 10 – 12 gados arī Latvijas zinātnieku, agronomu un pārtikas tehnologu darbi cidoniju ražošanas jomā ir ievērojami cietuši un pašlaik tikai tirgos  un Dobelē – Valsts DSIS  var atrast unikālos produktus. 

Japānas zinātnieki uzsver ļoti lielās henomeļu spējas nostiprināt un atveseļot elpošanas orgānus. Šim nolūkam sevišķi spēcīgas ir izžāvētās daiviņas. Japāņiem un citām dienvidus tautām ļoti nepieciešamas ir skābes, tāpēc daudzu salātu receptes ir ar skābu augļu sulām. Arī daiviņas žāvēt japāņu zinātnieki iesaka skābas. Mūsu zemju cilvēkiem labāk gan garšo saldskābās daiviņas, ko iegūst pēc sīrupa izvilkšanas ar cukuru. Šādas – cukurotas izžāvētās daiviņas var izmantot arī tie cilvēki, kuri  pieraduši pie “košļenēm” un jau nepatīk  to saturētā ķīmiskā “buķete”. Daiviņas novērš šoferu specifisko ceļa nogurumu, pat labāk par Pasaulē iecienītām turku pistāciju riekstiem (tie Turcijai dodot ļoti ievērojamus ienākumus valsts budžetā!). Mūsu saimniecībai ir zināmi vairāki cidoniju “fani”, kuri ir pārliecināti, ka tikai pateicoties tām tikuši vaļā no ilgu gadu astmu. Hronisko slimību slimnieki ir ļoti labi savu kaišu pazinēji un man nav pamata šos cilvēku novērojumus apstrīdēt, jo tas sakrīt ar japāņu zinātnieku rakstīto – henomeļu miziņās esošās eļļas satur vielas, kas nostiprina plaušu, bronhu audus. Nostiprinātie audi  nereaģē uz dažādiem viegliem kairinājumiem un tāpēc nerodas astmai raksturīgās lēkmes.

  Otrs labākais produkts pēc japāņu zinātnieku domām ir dabīgais, nekarsētais sīrups, ko iegūst izvelkot ar cukuru sulu no sagrieztiem vai sasmalcinātiem augļiem. Mēs visi zinām tā gardumu, vieglo aromātu, ko nevar veidot ar ēsteru kombinācijām, kā citas vienkāršas dienvidu augļu smaržas. Henomeļu eļļu agrāk prata Latvijā iegūt, jāiemācās būs no jauna, jo tās cena varētu būt vairāki 1000 eiro/kg….  Mēs zinām henomeļu  sīrupa kombināciju, buķetes veidošanas spēju, bet maz to uzsveram. Pavāru mākslas zinību zinātnieks no Amerikas man apstiprināja, ka viņš zinot tikai 2 ogas, ko var neierobežoti plaši likt kopā ar visiem augu un dzīvnieku valsts produktiem – lielogu dzērvenes (dižbrūklenes) un …cidonijas. Mūsu saimnieču atrastā ķirbju – cidoniju buķete ir Pasaules līmeņa atklājums pavārmākslā un arī pierādījums cidoniju  smaržas un garšas buķetes veidošanas spējai.

  Pasaulē, sevišķi austrumu tautās labi zina, kas ir dzīvības enerģija un lūk – mūsu pierastajā cidoniju sīrupā ir sevišķi daudz  dzīvības enerģijas un to var apstiprināt arī mūsu zintnieki, dziednieki, bet ar savu pieredzi to ir pierādījuši bērni, kuri pēc sporta nodarbībām kā spēku atdodošu un slāpes remdējošo dzērienu izvēlas nevis TV reklamētos dzērienus, bet sajauc cidoniju sīrupu pat ar krāna ūdeni un dzer to aizgūtnēm. Tāpēc labāk ir lietot viegli ierūgušu sīrupu, kurā alkohola saturs varētu būt tikai daži grādi vai grādu desmitdaļas, nevis to steigt izkarsēt, tādejādi iznīcinot vitamīnus un arī dzīvības enerģiju. Lai labāk saglabātu dzīvības enerģiju cidonijās, svarīgi ir visus produktus mazāk kontaktēt ar metāla aparātiem, augļus jālasa labestīgiem cilvēkiem vai priecīgiem bērniem. Tāpēc pat vienādi cidoniju produktu veidi vienmēr būs atšķirīgi (sevišķi to nestās dzīvības enerģijas saturā) starp dažādu pavāru, saimnieču ražojumu.

   Vīriem silti iesaku cidoniju sīrupu izmantot kā piedevu pie mājas vīniem. Sevišķi efektīgs iznāk aroniju – cidoniju vīns, jo aronijās ir par maz skābes.