Ķirbis kā kultūras augs ir pazīstams jau vismaz 5000 gadu, jo tā sēklas ir atrastas izrakumos Peru un Meksikas senās apdzīvotās alās. Dabā ir sastopami  dažādi viengadīgo un arī daudzgadīgie ķirbju veidi, bet kultūrā ir tikai 1 daudzgadīgais paveids.

Kultūrā  ķirbju ir vairāki simti šķirņu un par to skaitu ir dažādi dati no 300 līdz 600.

Parasti ķirbju šķirnes iedala 3 lielās grupās:

• muskata ķirbji, kurā ir 6 apakšgrupas bet tie visi ir visgaršīgākie svaigā veidā;
• cietie ķirbji, kurā ir 4 apakšgrupas;
• lielie ķirbji, kurā ir 4 apakšgrupas.

Eiropas valstīs ir savādāks iedalījums: tīklveida, kantalupas, cukurainie, medus ķirbji.

Parasti uzskata, ka ķirbji ir silto zemju augs, bet jau vismaz 300 gadus arī Eiropā prot tos labi audzēt. Ķirbju sēklas ilgi saglabā dīgstspēju – pat līdz 6 gadiem, bet katra grupa ir ar atšķirīgām prasībām. Lielie ķirbji sāk dīgt pie +12 - +14C, Bet muskatu ķirbji dīgst tikai pie +15,+16C. Salnas iznīcina dīgstus, bet ilgstošs auksts laiks 5-10 dienās līdz +10C arī var nobeigt palielus augus. Toties ķirbjiem neuzbrūk augsnes puves un tāpēc šīs slimības tiem nepiemīt. Ķirbji ir ļoti izturīgi karstā un sausā laikā, tāpēc tuvojoties siltākam klimatam Latvijā tie kļūs par daudz plašāk audzējamu kultūru. Mitrums un siltums ķirbjiem ļoti svarīgs ir sākotnējā augšanas fāzē. Plaša informācija par ķirbjiem ir rodama nesenā LA tematiskā izdevumā „Ķirbju avīzē”,2008. 8 (154).

Interesanti, ka vīrišķo ziedu ķirbim ir daudzkārt vairāk – 90 - 93% un tie zied tikai 1 dienu, bet šie ziedi ir skaista delikatese salātos un ēdienu noformējumā.

Pirms sēšanas ķirbju sēklas šķiro 25% - 30% sāls šķīdumā nedīgstošās sēklas uzpeldēs, bet nogrimušās ir derīgās. Pirms sēšanas sēklas uzkarsē līdz 55C +60C 3-4 stundas, tad iemērc 10% kālija permanganāta šķīdumā 30 min., tad diennakti uztur samitrinātas sēklas vai traukā ar ūdeni pūš cauri gaisu.

Derīgās vielas ķirbju masā 100 g:- cukuri 8-11 g,- B-karotīns 200 - 400 mg ( t.i. pat 3 reizes vairāk kā burkānos!), - kalcijs 450 mg, - C vitamīns 43 mg, - E vitamīns 5,1 mg, - B1 vitamīns 0,07 mg, -B2 vitamīns 0,09 mg, - vitamīni D, PP un T, kas atbild par vielu maiņu. Dažādām šķirnēm šie dati var ļoti atšķirties.

Ķirbjos ir daudz dzīvībai svarīgu elementu, jo plašā sakņu sistēma tos viegli uzņem – dzelzs,, fosfors varš, kobalts, cinks un mikroelementi. Tāpēc audzēšanas agrotehnikai un zemes minerālai pilnībai ir svarīga loma. Cinka sāļi ir vairāki veidi un tie ir svarīgi potences nostiprināšanai, kā arī kopā ar vitamīnu E un citiem pazemina novecošanas ātrumu un ilgāk uztur seksuālo aktivitāti.

Ķirbju ārstnieciskās spējas zina visos kontinentos un tautu senie priekšstati ir visai līdzīgi, piemēram, visur sēklas izmanto pret cērmēm un vīriešu prostatas ārstēšanā (50-60 sēklas dienā, vai 1 glāze sulas). Sēklas palīdz topošām māmiņām pret dažādām toksikozēm un sliktu dūšu.

Vispārzināmas ir ķirbju rekomendācijas pret anēmiju (mazasinību), pie sirds un asinsvadu slimībām, pie iekaisumiem un arī pie pārāk lielas aptaukošanās. Mazāk zināms, ka sula palīdz pie saaukstēšanās, kuņģa iekaisumiem un žultspūšļa iekaisuma, pie podagras, kolītiem, ka ķirbis nostiprina zobu emalju un palīdz pret kariesu. Ķirbju masa ļoti sens līdzeklis dāmu seju maskām. 

Mūsu saimniecība izmanto speciāli atlasītas ķirbju šķirnes ar izteiktu oranžo un sarkano krāsu, kas liecina par karotīna bagātību un tās, kas dod labāko garšu gala produktos – sukādēs un osmozes sīrupos. Sukādes no nemizotiem ķirbjiem tiek gatavotas izmantojot mūsdienu zinātnes un seno tautu zināšanas, lai pilnīgi saglabātu vērtīgās īpašības.